Daudzi mājokļu saimnieki, kuri izmanto malkas apkuri, saskaras ar situāciju, kad malka šķietami “izkūp gaisā” – krāsnī ielikts vesels klēpis, bet pēc pāris stundām no tā palikušas vien ogles un siltuma telpās ir par maz.
Īpaši nepatīkami tas ir pirts reizēs vai aukstākos ziemas vakaros, kad gribas izbaudīt procesu, nevis nemitīgi sekot līdzi tam, vai liesma nav nodzisusi. Izrādās, ka risinājums, ko iesaka pieredzējuši lauku meistari, ir daudz vienkāršāks, nekā varētu šķist, un tas neslēpjas tikai pašas malkas kvalitātē.
Zinātāji pamanījuši, ka apkures efektivitāte ir cieši saistīta ne tikai ar to, ko mēs dedzinām, bet galvenokārt ar to, kā mēs malku ievietojam krāsnī. Pat vislabākā ozola vai oša malka var sniegt vāju rezultātu, ja netiek ievēroti noteikti fizikas principi, kas nosaka degšanas ilgumu un siltuma atdevi.
Kāpēc dažas pagales deg ātrāk par citām?
Pētot informāciju par dažādiem koksnes veidiem, speciālisti uzsver blīvuma nozīmi. Blīvas koksnes sugas, piemēram, osis, ābele vai kļava, deg lēni un stabili, izdalot ievērojamu siltuma daudzumu. Turpretī skujkoki, liepa vai vītols deg strauji un spoži, taču to enerģētiskais potenciāls izsīkst ātri, atstājot mazāk siltuma ilgtermiņā. Tomēr pat ar visblīvāko malku var “izšaut pa tukšo”, ja malka krāsnī tiek sakrāmēta pavirši.
Daudzās krāsnīs ir uzstādīti pelnu režģi jeb restes, kas nodrošina spēcīgu skābekļa piekļuvi. Tas liek liesmai degt spoži, taču lielākā daļa siltuma burtiski aizlido skurstenī. Interesanti, ka senajās krāsnīs režģu nemaz nebija – malka dega tieši uz krāsns pamatnes virs pelnu slāņa. Šāds risinājums ļāva malkai sadegt vienmērīgāk un ilgāk saglabāt karstumu, taču, ja krāsns konstrukcija jau paredz restes, ir jāmeklē citi veidi, kā palēnināt degšanas procesu.
Galvenais noslēpums: apgrieztā loģika
Lielākā daļa no mums ir pieraduši krāsni iekurt pēc tradicionālas metodes: apakšā liekam papīru vai skaidu, tad tievākus skaliņus un pa virsu lielās pagales. Tādā veidā uguns uzreiz pārņem visu malkas krāvumu, un degšana notiek strauji no apakšas uz augšu. Rezultātā malka sadeg ātri, nepaspējot pilnībā atdot visu savu enerģiju krāsns sienām.
Lasi vēl: Pilna panna kotlešu no 200 gramiem gaļas: viltīgs paņēmiens, kā pabarot visu ģimeni
Lauku saimnieku vidū populāra kļuvusi viltība, kas šo loģiku apgriež kājām gaisā. Tā vietā, lai dedzinātu no apakšas, tiek izmantota augšējās aizdedzināšanas metode:
Krāsns apakšā kārto trīs vai četras resnākās pagales, cieši vienu pie otras;
Virs tām liek vidēja izmēra malku;
Pašā augšā novieto smalkus skalus un iekuru (piemēram, bērza tāsi).
Aizdedzinot malku no augšas, uguns lēnām un pakāpeniski virzās uz leju. Sākumā deg tikai smalkie skaliņi, tad pamazām sasilst vidējās pagales, un tikai pašās beigās sāk gruzdēt resnie kluči. Šāda pieeja ļauj vienam malkas klēpim degt pat divas reizes ilgāk – no trim līdz pat piecām stundām.
Kāpēc tieši šī metode ir tik efektīva?
Šāda veida iekrāšana rada apstākļus, kur malka deg nevis ar lielu atklātu liesmu, bet gan lēni gruzd, izdalot maksimālu siltumu. Speciālisti ir pamanījuši, ka šajā procesā gandrīz neveidojas dūmi, un skurstenis paliek tīrāks, jo koksne sadeg pilnīgāk. Rezultātā malkas ietaupījums var sasniegt pat 35-50%, kas ir ievērojams rādītājs visas apkures sezonas griezumā.
Mainot ierasto loģiku, mēs nevis cīnāmies ar uguni, bet gan liekam tai strādāt mūsu labā. Šī metode ir kļuvusi par īstu atklājumu daudziem, kuri vēlas ne tikai ietaupīt resursus, bet arī baudīt vienmērīgu siltumu bez nepieciešamības ik pēc stundas skriet pie krāsns.
Biežākās kļūdas, no kurām var izvairīties
Viena no biežākajām kļūdām ir mēģinājums šādi iekurt krāsni ar pārāk mitru malku. Tā kā uguns virzās no augšas, apakšējām pagalēm ir jābūt sausām, lai tās viegli uzņemtu siltumu no augšējiem slāņiem. Tāpat svarīgi ir pagalēm krāsnī nepalikt lielas spraugas – jo blīvāk malka sakārtota, jo ilgāk tā gruzdēs.
Lasi vēl: Kāpēc pieredzējuši saimnieki negaida pavasari un kaisa pelnus dārzā jau tagad
Galu galā apkures efektivitāte nav tikai par dārgu iekārtu iegādi vai dārgākās malkas meklēšanu. Reizēm viss, kas nepieciešams, ir mainīt vienu mazu ieradumu un paskatīties uz ierastajām lietām no cita skatupunkta. Izmēģinot augšējo aizdedzināšanu, var pārliecināties, ka siltums mājās var būt gan lētāks, gan ilglaicīgāks.
